Please use this identifier to cite or link to this item:https://hdl.handle.net/20.500.12259/834
Type of publication: Straipsnis / Article
Author(s): Šulce, Dzintra
Title: Fonētisko līdzekļu apguves specifika daudzvalodības apstākļos
Other Title: Fonetinių priemonių įsisavinimo specifika daugiakalbystės sąlygomis
Specificity of phonological acquisition in multilingual context
Is part of: Darnioji daugiakalbystė, 2012, nr. 1, p. 88-95
Date: 2012
Keywords: Segmentiniai ir suprasegmentiniai vienetai;Priegaidės;Žodžio kirtis ir kalbos intonacija;Fonologija;Fonētiskie līdzekļi;To lietojuma specifika;Fonēmas;Vārda uzsvars;Zilbes un runas intonācija;Fonoloģija;Segmental and supra-segmental units;Accent;Word stress;Intonation;Phonology
Abstract: Bet kurios kalbos turinys yra bendras visiems žmonėms, tačiau fonetinės priemonės, kuriomis jis išreiškiamas, yra nacionalinės ir specifinės; jos suformuoja kiekvienai kalbai būdingą skambesį. Fonetinės sistemos pagrindą paprastai sudaro segmentiniai vienetai: fonemos, skiemenys, fonetiniai žodžiai ir sintagmos. Su pagrindiniais fonetinės sistemos vienetais yra glaudžiai susiję supersegmentiniai arba suprasegmentiniai vienetai – skiemens intonacija (priegaidė), žodžio kirtis ir kalbos intonacija. Straipsnyje apžvelgiamos naujausios latvių kalbos fonetinių priemonių sistemos tendencijos, kurios atsirado daugiausia dėl kitų kalbų artikuliacinių ir akustinių ypatybių įtakos (dažniausiai tai – anglų, vokiečių ir rusų kalba). Galima pamatyti atskirų fonemų tarimo skirtumų (pvz., priebalsių palatalizacija), taip pat priegaidžių niveliavimo ir žodžio kirčio pakeitimo skirtumų (ypač – svetimos kilmės tikriniuose daiktavardžiuose), skiriasi ir teksto tarimo ypatybės. Šio straipsnio teiginių ir išvadų pagrindas yra daugelio metų praktinė darbo patirtis ne tik Liepojos universitete, bet ir dirbant su lietuvių studentais Klaipėdos universitete ir Vytauto Didžiojo universitete, Kaune. Sėkmingai komunikacijai iš esmės taikomos abi kalbinės išraiškos formos – tiek kalba, tiek raštai. Patekę į latvišką aplinką, pvz., į kurią nors Latvijos aukštojo mokslo įstaigą, dėstytojai iš užsienio šalių ir studentai, atvykę pagal mainų programas, bendraudami turi atsižvelgti į latvių kalbos fonetinių priemonių specifiką, t. y. latvių kalbai būdingą kirčiuotą pirmąjį skiemenį, tęstinę ir netęstinę priegaides diferencijavimą, pasakojimo, klausiamoji bei šaukiamojo modalumo raišką ir pan. Jų įsisavinimui įtakos turi ne tik savos gimtosios kalbos garsinių priemonių ypatybės, bet ir įvairūs lingvistiniai bei ekstralingvistiniai veiksniai platesniame kontekste. Latvijoje šiuo metu sparčiai daugėja žmonių, kurie moka keletą užsienio kalbų, yra susipažinę su kitų valstybių istorija, kultūra ir visuomeniniu gyvenimu, tad padaugėjo ir galimybių paįvairinti kontaktus ir išplėsti komunikaciją. Šių tendencijų išliks ir ateityje, jos darys įtaką fonetinei kalbų struktūrai.
21. gadsimtā Latvija strauji ir iekļāvusies pasaules kultūras telpā, ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas apguvuši vairākas svešvalodas, ir iepazinuši citu valsti vēsturi, kultūru un sabiedrisko dzīvi, līdz ar to ir palielinājušās iespējas dažādot savstarpējos kontaktus un paplašināt komunikāciju. Šīs tendences saglabāsies arī nākotnē, savstarpēji ietekmējot arī valodu fonētisko struktūru. Valodas saturs ir vispārcilvēcisks, bet fonētiski fonoloģiskie līdzekļi, ar kuriem to izsaka, ir nacionāli un specifiski. Veiksmīgas saziņas pamatā tiek izmantotas abas valodas izpausmes formas – gan runa, gan raksti. Pēdējos gados latviešu literārajā valodā parādās citu valodu artikulācijas un akustiskās īpatnības (visbiežāk angļu, vācu vai krievu valodas ietekmē). Tas ir vērojams gan atsevišķu fonēmu izrunā, gan uzsvara lietojumā, gan teksta izrunas ziņā, piem., runas intonācijā un līdzskaņu palatalizācijā, kas ir būtiska krievu un lietuviešu valodas pazīme. Fonētisko līdzekļu apguvē liela nozīme ir katra runātāja dzimtās valodas, dialekta vai izloksnes ietekmei, sagatavotības pakāpei un individuālās artikulācijas īpatnībām. Ārzemju vieslektoriem un studentiem komunikācijas procesā ir jārēķinās arī ar latviešu valodas fonētisko līdzekļu specifiku, t. i., latviešu valodai raksturīgā fonēmu artikulācija (sevišķi garie patskaņi, mīkstie līdzskaņi, šņāceņi un afrikātas), pirmās zilbes uzsvars vārdos, stieptās un nestieptās zilbes intonācijas diferencēšana, stāstījuma, jautājuma un izsaukuma modalitātes izteikšana teikumā u. tml. To apguvi ietekmē ne tikai dzimtās valodas skanisko līdzekļu īpatnības, bet arī dažādi lingvistiskie un ekstralingvistiskie faktori plašākā kontekstā. Šo jautājumu apguve ir cieši saistīta ar izpratni par fonoloģiju; tā ir valodniecības nozare, kurā galvenokārt pēta skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju (resp. saistīšanās) modeļus, īpašu uzmanību pievēršot tieši fonoloģiskās sistēmas pašai mazākajai vienībai resp. fonēmai. Rakstā izteikto secinājumu pamatā ir autores praktiskā darba pieredze ne tikai Liepājas Universitātē (galvenokārt programmā “Eiropas valodu un kultūras studijas”), bet arī, strādājot ar lietuviešu studentiem Vītauta Dižā universitātē Kauņā un ar apmaiņas programmas studentiem no dažādām Lietuvas augstskolām vairāku gadu garumā. Aptaujā studenti atzina, ka, ilgstoši uzturoties citā valodas vidē, piem., angļu, vācu, franču vai krievu, arī dzimtajā valodā pēc kāda laika parādās otras valodas izrunas īpatnības. Lielākoties tās ir saistītas ar vārdu krājumu resp. leksiku, taču ne mazāk svarīgi ir apzināties tās atšķirīgās un būtiskās izrunas īpatnības, kuras ir saistītas ar atsevišķām fonētiskām parādībām. Apgūstot latviešu valodu, cittautieši bieži vien maina uzsvara vietu vārdos, saistot to ar savu dzimto valodu, kaut gan latviešu valodā lielākā daļa vārdu ir jāizrunā ar pirmās zilbes uzsvaru. Problēmas rodas arī tajos izrunas gadījumos, kuros vārdu nozīmi diferencē tikai stieptā vai nestieptā (krītošā vai lauztā) zilbes intonācija. Citu valodu ietekmē runātāji veido t. s. hibrīdvariantus, kas izklausās pēc pusstieptās intonācijas (kaut kas pa vidu starp stiepto un nestiepto intonāciju). Divu intonāciju šķīrumu ir svarīgi ievērot savstarpējā komunikācijā, lai novērstu satura pārpratumus. Citu valodu ietekmē var mainīties latviešu valodai raksturīgā runas melodija. Īpaši tas sakāms par stāstījuma teikumu izrunu latviešu valodā ar kāpjošo melodiju nepieciešamās krītošās melodijas vietā (lielākoties angļu valodas ietekmē). Tas pats attiecas arī uz teikuma daļu saistījuma ciešuma norādi. Ja garākā teikumā nevar saklausīt ciešu vai vāju saistījumu, tas apgrūtina satura uztveri. Pēdējā laikā zūd arī jautājuma teikumiem raksturīgā intonācija latviešu valodā. Svarīgi ir apzināties teikumu modalitāti salīdzinājumā ar citām valodām. Dažādās valodās ir atšķirīgs valodas ritms un runas intonācija.
Languages share a content common to all people; however, Languages share a content common to all people; however, they differ with regard to their specific and nation-dependent phonetic means used to express it. These phonetic means grant a particular sound to each language. A phonetic system is usually based on segmental units: phonemes, syllables and syntagms. The main units of a phonetic system are closely interrelated with super-segmental or supra-segmental units, namely intonation and word stress. The present study overviews the newest tendencies in the phonetic system of the Latvian language developed due to articulatory and acoustic influence of other languages, usually English, German and Russian. The conclusions drawn in the study are based on rich teaching experience at Liepaja, Klaipėda and Vytautas Magnus Universities. It can be generalized that for successful communication both written and oral forms of language are used. When trying to integrate into any institute of higher education in Latvia, foreign teachers and students have to pay attention to the specificity of Latvian phonetic means as, for example, the stress on the first syllable. The acquisition of specific features in Latvian phonetics is influenced not only by phonetic properties of one’s native language, but also by various linguistic and extra-linguistic contextual factors. A current tendency that can be observed in Latvia is a growing number of Latvians who have good communicative competence of several languages and are well acquainted with the history and culture of different countries. Their presence in the society increases the possibilities of expanding international contacts and communication and thus intensifying the aforementioned influence on the phonetic structure of the Latvian language.
Internet: https://eltalpykla.vdu.lt/1/834
http://dx.doi.org/10.7220/2335-2027.1.9
https://hdl.handle.net/20.500.12259/834
Appears in Collections:Darnioji daugiakalbystė / Sustainable Multilingualism 2012, nr. 1

Files in This Item:
Show full item record
Export via OAI-PMH Interface in XML Formats
Export to Other Non-XML Formats

Page view(s)

166
checked on May 31, 2020

Download(s)

182
checked on May 31, 2020

Google ScholarTM

Check


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.