Latviešu

Vītauta Dižā universitāte (VDU) ir viena no liberālākajām augstskolām Lietuvā ar interesantu vēsturi. Tā kopj un turpina izveidotās tradīcijas un spēlē īpašu lomu ne tikai Lietuvas, bet arī visa Baltijas reģiona intelektuālajā un kultūras dzīvē.

Universitātes vēsture aizsākās 1922. gadā, kad tika reorganizēti līdz tam pastāvējušie Augstākie kursi. Otrajā lielākajā Lietuvas pilsētā Kauņā, kura 1919.–1939. gadā bija Lietuvas pagaidu galvaspilsēta, izveidotā universitāte bija vienīgā lietuviešu augstskola, kas kļuva par ļoti nozīmīgu valsts kultūras, zinātnes un modernas, brīvas intelektuālas domas centru. 1930. gadā, atzīmējot 500 gadus kopš kunigaiša Vītauta Dižā nāves, Lietuvas universitātei Kauņā tika piešķirts Vītauta Dižā universitātes vārds.

Kad 1950. gadā padomju vara universitāti slēdza, VDU akadēmiskā tradīcija attīstījās trimdā, bet 1989. gadā ar kopīgām Lietuvas un lietuviešu diasporas zinātnieku pūlēm Vītauta Dižā universitāte tika atjaunota.

Šodien VDU īsteno universitātes atjaunošanā aktīvi piedalījušos Lietuvas un ārvalstu intelektuāļu mērķus, kopj atklātumu, dialogu un toleranci, veicina nacionālās kultūras nepārtrauktību un attīstību un, veidojot unikālu studiju modeli, vadās no liberāluma un demokrātijas principiem. VDU sabiedrību, kuru veido gandrīz 9500 studenti, vairāk par 500 pasniedzējiem un zinātniskajiem darbiniekiem, vairāk nekā 23 000 absolventi (pēc 1989. gada), vieno artes liberales, t. i., klasikas brīvo mākslu universitātes ideja, silta un sirsnīga savstarpējā saziņa, kas pastāvīgi pavada un stiprina liberālo humāno garu.

Fakti un skaitļi

  • 1922. gadā nodibināta Lietuvas universitāte
  • 1930. gadā Lietuvas universitātei piešķirts Vītauta Dižā vārds
  • 1950. gadā Vītauta Dižā universitāte tiek slēgta
  • 1989. gadā ar kopīgām Lietuvas un lietuviešu diasporas zinātnieku pūlēm Vītauta Dižā universitāte tiek atjaunota
  • 2009. gadā – atjaunotās Vītauta Dižā universitātes 20 gadu jubileja
  • 2012. gadā svinēsim universitātes dibināšanas 90 gadu jubileju

Īpaša uzmanība – starptautisko attiecību attīstībai

Vītauta Dižā universitāte īpašu uzmanību velta starptautiskajām attiecībām. Aizsākums tam bija lekcijas, kuras lasīja uz universitāti atbraukušie Lietuvas diasporas pārstāvji, kas kopa intelektuālā un kultūras centra atjaunošanas domu. Šodien VDU sadarbojas ar daudzām pasaules universitātēm, zinātniekiem, īsteno projektus, studentu un darbinieku apmaiņas, pilnveido studiju un zinātnisko pētījumu sistēmu.

VDU – starptautisko organizāciju un tīklu locekle

Vītauta Dižā universitāte ir dažādu starptautisko organizāciju un tīklu locekle. VDU ir individuāla pilntiesīga EUA (European University Association – Eiropas universitāšu asociācija) locekle, kurai dalība garantē tiesības izmantot asociācijas sniegtos pakalpojumus un piedalīties konferencēs, tāpat balsošanas tiesības ģenerālajā asamblejā.

2002. gadā Vītauta Dižā universitāte kļuva par Eiropas Starptautiskās izglītības asociācijas (European Association for International Education) locekli. Dalība EAIE universitātei sniedz iespēju celt profesionālo kvalifikāciju dažādu semināru, darba grupu vai konferenču laikā, tāpat veidot starptautiskus tīklus.

No 2006. gada VDU ir Baltijas jūras reģiona universitāšu tīkla BSRUN (Baltic Sea Region University Network) locekle, kurš vislielāko uzmanību velta Baltijas un Baltijas jūras reģiona studijām, Eiropas integrācijas, reģiona attīstības, informācijas tehnoloģiju jautājumiem.

Vītauta Dižā universitāte no 2008. gada ir GreenLight (The European GreenLight Programme – Eiropas efektīvas apgaismošanas programmas „Zaļā gaisma”) programmas partnere. Šīs programmas mērķis – visas Eiropas mērogā samazināt telpu un āra apgaismošanas enerģijas patēriņa izmaksas, tā samazinot izmešu emisiju un ierobežojot globālo sasilšanu.

VDU un AABS (Association for the Advancement of Baltic Studies – Baltijas studiju progresa asociācija) ir vienojušās par sadarbību, nostiprinot sakarus starp zinātniskiem institūtiem un zinātniekiem.

Atsevišķas universitātes fakultātes sadarbojas arī ar starptautiskām organizācijām, ir to locekles. VDU Informātikas fakultāte ir starptautisko organizāciju IEEE (Institute of Electronic and Electrical Engineers – Elektronikas inženieru institūts), AMS (American Mathematical Society – ASV matemātikas biedrība), IFIP (International Federation for Information Processing – Starptautiskā informācijas apstrādes federācija) locekle.

VDU Politikas un diplomātijas fakultāte – NISPAcee (Network of Institutes and Schools of Public Administration in Central and Eastern Europe – Publiskās administrācijas institūtu tīkls Centrālajā un Austrumeiropā), ECPR (European Consorcium for Political Science – Eiropas politikas zinātņu konsorcijs) organizāciju locekle.

Universitātes Sociālās labklājības fakultāte ir IASSW (International Associaction of School of Social Work – Sociālā darba augstskolu starptautiskā asociācija), EASSW (European Association of Schools of Social Work – Eiropas sociālā darba augstskolu asociācija) un Austrumeiropas reģiona sociālā darba augstskolu asociācijas (Eastern European Sub-Regional Association of Schools of Social Work) locekle. Sociālās labklājības fakultāte sadarbojas ar citām Lietuvas universitātēm, dibinot Lietuvas sociālā darba augstskolu asociāciju.

VDU Juridiskā fakultāte ir ELFA (European Law Faculties Association – Eiropas juridisko fakultāšu asociācija) un AALS (Association of American Law Schools – ASV juridisko institūtu asociācija) locekle.

Universitāte pulcina visas pasaules lietuviešus

Pirms divdesmit gadiem ar kopīgām Lietuvas un trimdas zinātnieku pūlēm atjaunotā Vītauta Dižā universitāte cenšas kļūt par visas pasaules lietuviešu akadēmisko kodolu. Universitātes projekts „Pasaules lietuviešu akadēmija” pulcina lietuviešu diasporu, veicina trimdas un Lietuvas zinātnieku un studentu sadarbību akadēmiskajos projektos, piesaista tos, kas interesējas par Lietuvu un tās kultūru. „Pasaules lietuviešu akadēmija” veicina Lietuvas un trimdas zinātnieku izstrādāto un īstenojamo projektu starptautisko atzīšanu, stiprina savstarpējo sadarbību un sociālos sakarus.

„Pasaules lietuviešu akadēmija” vieno daudzas aktivitātes: visu gadu tiek organizēti kursi („Refresh in Lithuania” – lietuviešu valodas un kultūras vasaras kursi), ir tālmācības iespējas, apmaiņas programmas, stažēšanās, kuru laikā lietuviešu izcelsmes jaunatne nokārto studiju praksi, iegūst profesionālo pieredzi dažādās valsts iestādēs, slimnīcās, mākslas kolektīvos un nevalstiskajās organizācijās.

Starptautiskās programmas un apmaiņas

Saskaņā ar divpusējās sadarbības līgumiem Vītauta Dižā universitāte sadarbojas ar 73 pasaules universitātēm 27 valstīs Eiropā, Āzijā, ASV. Balstoties uz šiem līgumiem, notiek studentu un personāla apmaiņas, stažēšanās, tiek organizēti dažādi semināri un konferences, īstenoti kopīgi projekti, veikti zinātniskie pētījumi. Sadarbojoties ar Boloņas, Ļubļinas un Korvina universitātēm, tiek īstenota kopīga maģistra programma MIREES, kopā ar Mičiganas štata universitātes Juridisko koledžu tiek īstenota sertifikātu programma. Balstoties uz līgumiem ar Tallinas un Latvijas universitātēm, ir nodibināta Baltijas doktorantūras skola, kopīgi ar Latvijas, Tartu un Turku universitātēm tiek realizēta apvienotā Baltijas jūras reģiona studiju maģistra programma, sagatavoti kopīgi izdevumi un elektroniskie žurnāli.

No 1999. gada universitāte piedalās „Socrates/Erasmus” programmā. Piedaloties „Erasmus” studiju programmā, studenti apgūst valodu un vispārizglītojošas zināšanas, iepazīst kultūru, uzzina par Eiropas valstu pieredzi studiju disciplīnu nozarē. No 2007. gada „Socrates/Erasmus” programma ir paplašinājusies un tiek saukta par „LLP/Erasmus” (Lifelong Learning Programme – mūžizglītības programmu). Šī programma studentiem sniedz iespēju vienu reizi studēt ārvalstu universitātē un vienu reizi veikt praksi ārvalstu uzņēmumā. Šodien VDU ir 159 „LLP/Erasmus” partneri 28 valstīs.

Desmit „Erasmus” programmas īstenošanas gados universitātē uz semestri ilgām studijām vai praksi ārzemēs ir izbraukuši vairāk par 1200 studentiem.

2003. gadā universitāte pievienojās projektam „Campus Europae” un ir vienīgā šīs starp universitātēm notiekošās apmaiņas programmas partnere Kauņā. Projekta, kurš apvieno 18 Eiropas universitātes, galvenais mērķis – mudināt studentus mācīties Eiropas valstu valodas, iegūt ne tikai zinātniskās un praktiskās, bet arī kultūras un sociālās zināšanas, nodibināt noderīgus profesionālus sakarus.

2009. gadā saskaņā ar divpusējās apmaiņas programmām „LLP/Erasmus”, „Campus Europae” uz VDU studēt/veikt praksi ieradās 102, bet no VDU uz citām universitātēm izbrauca studēt 202 studenti.

2009. gadā gandrīz 270 darbinieki bija izbraukuši uz ārvalstu partneru rīkotajām konferencēm, semināriem, stažēšanos, projektu sanāksmēm. Vītauta Dižā universitāte sagaidīja gandrīz 350 viesus no ārvalstu augstākās izglītības institūcijām (HEI – Higher Education Institution).

Fakti un skaitļi

Liberāla studiju politika audzina radoši domājošus pilsoņus

Vītauta Dižā universitātei ir raksturīgas plašas vispārizglītojošas studijas, pēc kuru pabeigšanas ne tikai tiek piešķirts bakalaura vai maģistra kvalifikācijas grāds, bet reizē izaudzināts aktīvs pilsoniskās sabiedrības loceklis, kas spēj pastāvīgi un radoši domāt, vēlas mācīties un pilnveidoties visu dzīvi.

Studijas universitātē organizētas 10 fakultātēs – Humanitāro zinātņu, Ekonomikas un vadības, dabaszinātņu, Informātikas, Katoļu teoloģijas, Mākslu, Sociālās labklājības, Sociālo zinātņu, Politikas zinātņu un diplomātijas, Juridiskajā. Tiem, kas 2010. gadā stājas VDU, tiek piedāvāta iespēja izvēlēties no 30 bakalaura, 45 maģistrantūras (7 no tām angļu valodā: Marketings un starptautiskā komercija, Baltijas reģiona studijas, Austrumāzijas reģiona studijas, Sociālā un politiskā kritika, Žurnālistika, Sociālais darbs, Sociālā antropoloģija) un 17 pēcdiploma studiju programmām. Tāpat notiek uzņemšanas nepārtrauktās jurisprudences studijās, papildus studijās koledžu absolventiem un doktorantūrā. Universitātes sabiedrības locekļi un atbraukušie studenti var mācīties 24 svešvalodas: japāņu, turku, latviešu, portugāļu, igauņu, latīņu, norvēģu, poļu, franču, itāliešu, arābu, serbu utt.

Vītauta Diža universitātē tiek sniegtas iespējas izvēlētus kursus klausīties brīvklausītāja statusā. Pēc studijām brīvklausītāji saņem akadēmisku izziņu (par noklausītajiem priekšmetiem, kredītu un atzīmju izrakstu).

VDU tiek īstenota liberāla studiju politika, kura ļauj studentiem pašiem sastādīt savus studiju plānus, izlemt, kad un kādus priekšmetus studēt, viņiem tiek sniegta iespēja pāriet no vienas studiju programmas uz citu un mainīt studiju formu. Kopā ar pamatspecialitātes bakalaura diplomu VDU studenti var iegūt arī paralēli apgūtas specialitātes izziņu un vēlāk iestāties cita studiju virziena maģistrantūrā.

Viens no svarīgākajiem universitātes darbības virzieniem ir sagatavot zinātniekus, kas spēj patstāvīgi veikt zinātnisko pētījumu un eksperimentālās (sociālās, kultūras) attīstības darbus un risināt zinātnes problēmas. Universitāte piedāvā 17 atšķirīgu humanitāro, sociālo, dabaszinātņu un biomedicīnas zinātņu virzienu doktorantūru. Kad 1989. gadā tika atjaunota Vītauta Dižā universitāte, doktorantūras studijas tika uzsāktas pēc četriem gadiem. 2009. gadā zinātņu doktora grāds bija piešķirts 42 personām. No 1993. gada līdz 2009. gadam universitātē pavisam tika aizstāvētas vairāk nekā 400 doktora disertācijas.

Universitātes doktoranti padziļina konkrēta zinātnes virziena teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas, veic zinātniskos pētījumus, lasa lekcijas un vada seminārus, viņiem tiek sniegta iespēja piedalīties starptautiskos projektos un stažēties ārzemēs. Cenšoties veicināt Baltijas universitāšu sadarbību doktorantūras jomā, trešās pakāpes studentiem tiek sniegtas plašāka profila konsultācijas un labāka pieeja jau izdarītiem zinātniskiem pētījumiem, nodrošināta kvalitatīvāka studentu darbu apspriešana un vērtēšana. 2008. gada oktobrī Vītauta Dižā, Tallinas un Latvijas universitātes  parakstīja Baltijas doktorantūras skolas (Baltic Graduate School for Social Sciences and Humanities) dibināšanas līgumu. Jaunā doktorantūras skola ir starpdisciplināra: tajā tiek attīstīti vēstures, valodniecības, psiholoģijas, antropoloģijas, filosofijas, socioloģijas, semiotikas un citi studiju virzieni.

2009. gadā Vītauta Dižā universitātē studēja gandrīz 9500 studentu: bakalaura studijās gandrīz 7500, maģistrantūras studijās 1700, grādu nesniedzošās studijās gandrīz 60, doktorantūrā – gandrīz 300 studentu. 2009. gadā iesniegumus studijām VDU iesniedza gandrīz 14 500, bet 2010. gadā – kopīgās uzņemšanas laikā augstskolā tika iesniegti gandrīz 20 000 pieteikumu par vēlmi iestāties VDU pirmās pakāpes studiju programmās.

Vītauta Dižā universitātē lekcijas un semināri notiek mūsdienīgi ierīkotās auditorijās, laboratorijās, svešvalodu mācību centros. Deviņās lasītavās ir vairāk nekā 500 darba vietu, no kurām 70 ir datorizētas, apgādātas ar jaunāko tehniku, 95 procentos no visām universitātes telpām darbojas ātrgaitas bezvadu interneta sakari. VDU studentiem ir iespēja dzīvot divās kopmītnēs, kurās ir vairāk nekā 800 istabas. Universitātē ir radīti labi apstākļi, lai varētu studēt cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Gada laikā VDU studentiem tiek piešķirti apmēram 2000 dažādu sociālo un veicinošo stipendiju.

Fakti un skaitļi

  • 10 fakultātes
  • 30 bakalaura, 45 maģistrantūras (7 no tām angļu valodā), 17 pēcdiploma studiju programmas. Nedalāmas jurisprudences studijas, papildus studijas koledžu absolventiem, iespējas studēt 17 virzienos doktorantūrā
  • Iespēja mācīties 24 svešvalodas
  • 95 procentos visu universitātes telpu pieejams ātrgaitas bezvadu internets
  • 2 kopmītnes (vairāk nekā 800 istabas)
  • Gada laikā tiek piešķirti 2000 sociālo un veicinošo stipendiju
  • Šodien VDU ir gandrīz 9500 studentu, vairāk par 500 pasniedzējiem, vairāk par 23 000 absolventu (pēc 1989. gada)
  • No 1993. gada līdz 2009. gadam universitātē aizstāvēts vairāk nekā 400 doktora disertāciju

Ar ko īpaša VDU?

  • Liberāla studiju politika
  • Iespēja studēt brīvklausītāja statusā
  • Labi nosacījumi, lai varētu studēt cilvēki ar īpašām vajadzībām
  • Mūsdienīgi iekārtotas auditorijas, laboratorijas, svešvalodu mācību centri, lasītavas

Solīda zinātnisko pētījumu un projektu īstenošanas pieredze

Vītauta Dižā universitātes zinātnieki ir uzkrājuši solīdu starptautisko zinātnisko pētījumu veikšanas un projektu koordinēšanas pieredzi, tie pieder dažādu zinātnes nozaru un virzienu nacionālajām un starptautiskajām profesionālajām asociācijām, izdod publikācijas Lietuvas un ārzemju zinātniskajā presē. No 2008. gada, lai integrētu dažādu jomu zinātnes pētījumus, Vītauta Dižā universitātē ir sapulcinātas 28 aktīvu zinātnieku grupas, izveidoti zinātnes un pētniecības klāsteri biomedicīnas un dabaszinātņu (Inovāciju tehnoloģiju izmantošana, pētot klimata izmaiņu un vides piesārņojuma radīto risku veselībai, Instrumentālās analīzes metožu attīstība un to izmantošana molekulārai bioloģisko objektu, sintētisko produktu un vides analīzei u.c.), humanitāro zinātņu (Migrācijas un diasporas pētījumi, Česlavs Milošs un Lietuva: teorētiskie un pielietojamie studiju aspekti, Starpkultūru komunikācijas un tulkošanas problemātikas pielietojamie pētījumi, Starpkultūru mākslas apmaiņu pētījumi Austrumu un Viduseiropā: globālie konteksti un vietējā prakse u.c.) un sociālo zinātņu (Multikulturālisma un valodas izmaiņu pētījumi globalizācijas kontekstā, Eiropas publiskā telpa: politika, komunikācija, diskurss, Globalizācijas ietekmes uz tiesībām pētījumi u.c.) jomās.

Piedaloties projektos, universitātes darbinieki gūst iespēju veikt pētījumus, sagatavot mācību un studiju programmas, pilnveidot savas spējas un celt kvalifikāciju, nodibināt noderīgus profesionālus sakarus. Projekti kļūst par regulāru studiju un zinātniskā procesa papildus sastāvdaļu. Līdzdalība projektos ir efektīvs veids, kā ieviest studiju un zinātnes inovācijas, piedaloties pilsētas, reģiona, valsts un starptautiskajos sadarbības tīklos, aktīvi sadarboties ar ārzemju universitātēm, Lietuvas un ārzemju sociālajiem partneriem.

2009. gadā universitāte parakstīja 34 jaunus līgumus par ES un Lietuvas institūciju atbalstīto zinātnes programmu un projektu īstenošanu, tika parakstīti 15 līgumi ar Lietuvas un (vai) ārzemju institūcijām, VDU tika īstenoti 132 starptautiski, Lietuvas un citu fondu finansēti projekti.

Vītauta Dižā universitātē tiek izdoti 11 zinātniskie žurnāli (Augstākās izglītības kvalitāte/The Quality of Higher Education, International Journal of Psychology: A Biopsychosocial Approach/Starptautiskais psiholoģijas žurnāls: biopsihosociāls viedoklis (tiek izdots kopā ar University of Nebraska at Kearney), Mākslas vēsture un kritika/Art History & Criticism u.c.), kuri ir iekļauti Lietuvas Zinātnes padomes apstiprinātās starptautiskās datu bāzēs: EMERALD (Electronic Management Research Library Database), ERIC (Educational Resource Information Center), MLA (Modern Language Association International Bibliography), IPSA (International Political Science Abstracts), IBSS (International Bibliography of the Social Sciences) u.c. Universitāte izdod 3 zinātniskos žurnālus, kas iekļauti citās starptautiskajās datu bāzēs un 9 citus zinātniskos žurnālus un zinātnisko darbu krājumus.

Par piedalīšanos zinātniskajos pētījumos un eksperimentu attīstīšanu, sasniegumiem un nopelniem vairākiem desmitiem VDU zinātnieku ir piešķirtas nozīmīgas prēmijas un apbalvojumi, tajā skaitā – Nacionālā zinātnes un Lietuvas nacionālā kultūras un mākslas prēmija.

Fakti un skaitļi

  • VDU sapulcinātas 28 aktīvu zinātnieku grupas, izveidoti zinātnes un pētniecības klāsteri biomedicīnas un dabaszinātņu, humanitāro un sociālo zinātņu nozarēs
  • 2009. gadā universitāte parakstīja 34 jaunus līgumus par ES un Lietuvas institūciju atbalstīto zinātnes programmu un projektu īstenošanu
  • 2009. gadā tika parakstīti 15 līgumi ar Lietuvas un (vai) ārzemju institūcijām
  • 2009. gadā VDU tika īstenoti 132 starptautiski, Lietuvas un citu fondu finansēti projekti
  • Universitātē tiek izdoti 11 zinātniskie žurnāli, kuri ir iekļauti Lietuvas Zinātnes padomes apstiprinātās starptautiskās datu bāzēs, 3 zinātniskie žurnāli, kas iekļauti citās starptautiskās datu bāzēs un 9 citi zinātniskie žurnāli un zinātnisko darbu krājumi

Nopelniem bagātajiem – VDU Goda doktora un profesora regālijas

No universitātes dibināšanas 1922. gadā līdz mūsu dienām gandrīz 80 personām, kas devušas lielu ieguldījumu Lietuvai un VDU, ir piešķirts Goda doktora vai Goda profesora vārds. Tajā skaitā – prezidenti, Neatkarības akta parakstītāji, sabiedrībā pazīstami intelektuāļi, politologi, starptautisku atzinību guvuši dzejnieki, arheologi un VDU sabiedrības locekļi, pasaules un Lietuvas intelektuāļi.
Goda doktora vārds piešķirts Viņas Ekselencei Latvijas Republikas prezidentei (1999.– 2007.) prof. Vairai Vīķei-Freibergai, kura paplašināja sadarbību zinātnes un kultūras jomā, stiprinot Letonikas centru VDU un Lituānistikas centru Latvijas Universitātē.

VDU Goda doktora regālijas ir pasniegtas pat veseliem četriem Lietuvas valsts vadītājiem. Līdz universitātes slēgšanai 1950. gadā par universitātes Goda doktoru kļuva Antans Smetona, kas bija Lietuvas prezidents 1919.–1920. un 1926.–1940. gadā, un Lietuvas prezidents Kazis Griņus, kurš vadīja Lietuvu 1926. gadā. Pēc universitātes atjaunošanas 1989. gadā VDU Goda doktora vārds piešķirts 1990.–1992. gada augstākajai valsts amatpersonai Vītautam Landsberģim, kā arī vienam no pirmajiem trimdas inteliģentiem un zinātniekiem, kas ļoti atbalstīja 1950. gadā slēgtās Vītauta Dižā universitātes atjaunošanas ideju un līdz šim brīdim piedalās VDU pārvaldīšanā – Valdam Adamkum, kurš 1998.–2003. un 2004.–2009. bija Lietuvas prezidents.

VDU Goda doktora vārds tika piešķirts diplomātam, Lietuvas vēstniekam ASV un pārstāvim pie Svētā Krēsla Stasim Lozoraitim, visā pasaulē slavenajai antropoloģei, dabas aizsargātājai, slavenai orangutanu pētniecei prof. Birutei Marijai Galdikas, arheoloģei, arheomitoloģijas aizsācējai prof. Marijai Gimbutienei, mazo tautu atdzimšanas pētniekam M. Hroham, vēsturniekam, politologam, ievērojamam sabiedriskajam darbiniekam, grāmatu, daudzu zinātnisko un publicistisko rakstu autoram Alfrēdam Ērikam Sennam, trimdas māksliniekam, vienam no ievērojamākajiem avangarda kino veidotājiem un propagandētājiem – Jonam Mekam.

Vītauta Dižā universitātes Goda doktora regālijas tika pasniegtas izcilajam, starptautisku atzinību guvušajam dzejniekam, publicistam, literatūras pētniekam, slavenam padomju laika disidentam prof. Tomam Venclovam, vienam no ievērojamākajiem pagājušā gadsimta dzejniekiem, Nobela prēmijas laureātam, Lietuvas goda pilsonim, Bērklijas universitātes profesoram Česlavam Milošam, izcilam Polijas intelektuālim, vēsturniekam, publicistam, vienam no Polijas Solidaritātes kustības līderiem, disidentam, kas novērtēts ar dažādu valstu apbalvojumiem – Adamam Mihnikam.

Goda doktora regālijas par nopelniem sociālajās zinātnēs un atbalstu grāmatu sērijas izdošanā, kas veltīta Baltijas studijām, tika piešķirtas Zigmuntam Baumanam, par universitāšu sadarbības iniciatīvu – Bergenas universitātes profesoram Urmam Ēverlannam, par pasaules nozīmes nopelniem sadalīšanas  zinātņu jomā un aktīvu sadarbību ar Vītauta Dižā universitāti – Upsalas universitātes goda doktora vārds tika piešķirts prof. Vilhelmam Einaram Stellanam Jertēnam.

Mākslas telpas un radošā pašizpausme

VDU telpās mutuļo pilsētas kultūras dzīve. Te notiek nozīmīgi ikgadēji pilsētas kultūras pasākumi un festivāli, tādi kā gandrīz 20 gadus notiekošais starptautiskais „Kaunas Jazz” festivāls (International Kaunas Jazz Festival), Starptautiskais moderno deju festivāls „Aura” (International Festival of Modern Dance), tiek īstenota daudzpusīga Kauņas pilsētas kultūras, izglītojošā un sabiedriskā darbība, rīkoti izglītojoši kultūras un vēsturisko mākslas kontekstu atspoguļojoši projekti un izstādes, VDU telpās pulcējas nekomerciālā kino cienītāji. Universitātes fakultātēs un nodaļās ir vairāki simti brīvprātīgo studentu, kuri ar entuziasmu palīdz Vītauta Dižā universitātes un VDU partneru (Starptautiskais Kauņas kino festivāls / Kaunas International Film Festival, Kauņas dejas teātris „Aura” / Kaunas Dance Theatre AURA u.c.) organizētajos pasākumos.

Lai bagātinātu VDU un Kauņas kultūras dzīvi, 2008. gadā Vītauta Dižā universitātes Mākslu fakultātē tika nodibināts Mākslu centrs. Šis centrs veicina un atbalsta studentu radošās iniciatīvas, rada apstākļus, lai varētu kontaktēties un strādāt kopā ar mākslas profesionāļiem, veicina objektīvi kritisku skatu uz mākslas procesiem, iniciē starpdisciplinārus vizuālās mākslas un izpildītāju mākslas projektus, iepazīstina ar tiem sabiedrību, organizē izstādes, sabiedriskās diskusijas un tikšanās. VDU Mākslu centrs apvieno VDU Mākslu galerijas „101” un Mākslu centra lasītavas-kafejnīcas darbību, folkloras kolektīvu „Linago”, meiteņu kamerkori, studentu akadēmisko teātri, akadēmisko kustību teātri, tautisko deju ansambli „Žilvitis”, deju grupu „INDIGO”, brazīliešu kaujas mākslas grupu „Capoeira”.

Lielākā daļa VDU organizēto pasākumu ir atvērti plašai sabiedrībai – VDU telpās laipni tiek aicināti ne tikai universitātes sabiedrības pārstāvji, bet arī visi Kauņas iedzīvotāji un pilsētas viesi, kuri interesējas par kultūru.

Katrs Vītauta Dižā universitātes akadēmiskās kopienas loceklis var atrast ne tikai vietu, kur atpūsties, bet arī pilnveidot savu personību, paplašināt redzesloku, atrast domubiedrus. Universitātes klubi (japānistikas klubs „Hashi”, Vēsturnieku klubs, Akadēmiskās jaunatnes zinātniskā biedrība „Modusas”, Radio cienītāju klubs u.c.), studentu pārstāvniecība, jaunumu redakcija, kuru veido universitātes laikraksts „Universitas Vytauti Magni”, VDU radio un universitātes televīzija, kā arī citas pašizpausmes vides vieno akadēmiskās kopienas locekļus ar atšķirīgām interesēm un vajadzībām, sniedz telpu auglīgām diskusijām, ideju un viedokļu apmaiņai, izaugsmei.

Fakti un skaitļi

  • 18 VDU akadēmiskie un studentu klubi, sporta centrs, studentu pārstāvniecība
  • 6 mākslas telpas un muzeji
  • Mākslu centrs, kas apvieno mākslas galerijas, lasītavas-kafejnīcas darbību, folkloras kolektīvu, meiteņu kamerkori, studentu akadēmisko teātri, akadēmisko kustību teātri, tautisko deju ansambli, deju grupu, brazīliešu kaujas mākslas grupu
  • VDU ziņu redakcija, kuru veido tīmekļa vietne VDU.lt, VDU laikraksts „Universitas Vytauti Magni”, VDU radio un televīzija

Translated by: Daiva Puškoriutė, Lecturer at the VMU Foreign Languages Centre.